Normunds Astra

Dzīve nekad nebūs “gatava”. Mēs vienmēr būsim nepabeigti darbi, nepabeigti stāsti. Pieņemot to, es vairs negaidu ideālu brīdi, lai sāktu dzīvot. Es sāku tieši tagad — kāds esmu, ar to, kas ir.

Pieņemšana nav atteikšanās vai padevība; tā ir gatavība redzēt realitāti tādu, kāda tā ir. Mēs nevaram mainīt faktu, ka dzīve ir nepilnīga un ierobežota, bet mēs varam mainīt to, kā dzīvojam šajā ierobežotībā.

Pieņemšana nozīmē atvērtību visam pieredzes laukam — pat tam, ko mēs negribētu sastapt.

Pieņemšana nav pasīva — tā ir sākuma punkts rīcībai, kas balstīta skaidrībā. Pieņemot sevi, citus un apstākļus, mēs pārstājam cīnīties ar to, kas ir, un atbrīvojam enerģiju tam, lai veidotu to, kas vēl var būt.