Trauksme ir cieši saistīta ar brīvību: ja mums ir iespēja izvēlēties, pastāv arī iespēja kļūdīties, un šī apjausma rada nemieru.
Trauksmi iespējams vērot no iekšienes — pamanot ķermeniskās sajūtas, domu virzību un to, kā mainās noskaņojums. Trauksme nav jāpārtrauc vai jāignorē, bet jāsaskata kā iespēja paplašināt savu spēju robežas — būt klātesošam pat tad, kad iekšēji jūtam spriedzi.
Atbalstu sniedz vienkārši, taču darbīgi paņēmieni — apzināta elpošana, koncentrēšanās uz izvēlētu punktu, iekšējā līdzsvara meklēšana.
Kad iemācāmies uztvert trauksmi kā dabisku dzīves sastāvdaļu, tā no draudoša stāvokļa pārvēršas par skolotāju, atklājot tās mūsu personības šķautnes, kurās mums vēl jāattīstās.
Vai esat gatavs sastapt savu trauksmi apzināti, nevis no tās izvairīties? Tā var būt biedējoša pieredze, bet tajā slēpjas arī ceļš uz lielāku briedumu un iekšēju brīvību.
Autors: Normunds Astra
Tēma: