Ir attiecību forma, kurā vairs nav nozīmes laikam, attālumam vai statusam. Tā ir dvēseles draudzība — kad otra klātbūtne kļūst par garīgu vērtību, nevis ārēju lomu. Šajās attiecībās vairs nav jācīnās par tuvību, tā vienkārši ir. Vairs nav jābūvē, jāanalizē, jāuzvar.
Es ticu, ka šī attiecību forma rodas tikai tad, kad mīlestība ir izdzīvojusi savas ilūzijas. Kad mēs vairs neskatāmies uz otru kā līdzekli savas dzīves uzlabošanai. Bet kā līdzgaitnieku šajā nezināmajā, ko sauc par pasauli.
Vai mēs spējam atvērties attiecībām, kurās galvenais nav “kas es esmu tev”, bet “kas mēs kļūstam kopā pasakainajā ceļojumā”?
Autors: Normunds Astra
Tēma: