Ir smalka robeža starp tuvību un saplūšanu. Kad es zaudēju sevi, lai būtu ar otru, es vairs neesmu īsts. Kad es pieļauju, ka otrs maina savu būtību manis dēļ, es vairs nemīlu — es manipulēju.
Tuvība, kas nes brīvību, rodas tur, kur katrs saglabā savu iekšējo telpu. Kur “mēs” nav aizvietotājs vārdam “es”, bet divu apzinātu būtņu deja. Tuvība bez saplūšanas nav auksta — tā ir patiesi silta, jo nav bailēs balstīta.
Vai mēs spējam būt līdzās, nezaudējot to, kas katrā ir visīstākais?
Autors: Normunds Astra
Tēma: